Gaisa koridori privātajām lidmašīnām

Tas ir ļoti vienkārši! Lai nokļūtu no vienas pilsētas uz otru, mēs pārvietojamies pa ceļiem, kurus ir projektējuši un aprēķinājuši būvinženieri, lai nodrošinātu drošību, komfortu un loģistiku. Gaisa koridors ir tāds pats princips, tikai gaisa transportam.

Kā darbojas gaisa koridori?

Gaisa transporta koridors ir aptuveni 19 kilometrus garš gaisa ceļš ar noteiktu vertikālo biezumu, pa kuru lidmašīnas lido saskaņā ar precīziem noteikumiem un pa kuru tās nokļūst no viena punkta uz citu. Šie punkti var būt uz zemes izvietotas radionavigācijas iekārtas, kas pārraida precīzas frekvences atpazīšanai, vairāku uz zemes izvietotu bāku radiolu krustpunkti vai, pēdējā laikā, satelītu navigācijas sistēmām zināmas ģeogrāfiskās koordinātas.

Gaisa koridorā gaisa kuģi pastāvīgi sazinās ar vadības centru, kas nodrošina gaisa kuģu horizontālo atdalīšanu un vertikālo attālumu, lai nodrošinātu lidojumu drošību. No vadības torņa gaisa satiksmes dispečers vai gaisa satiksmes vadības dispečers nodrošina, lai gaisa satiksmenoritētu raiti un neviens gaisa kuģis nesaskartos ar citu uz zemes vai gaisā. Uz zemes viņi vada gaisa kuģus pa maršrutiem, kas ir līdzīgi tiem, kurus izmanto automašīnas. Gaisā gaisa satiksmes dispečers pielāgo gaisa kuģa maršrutu, lai izvairītos no cita gaisa kuģa.

Gaisa koridori garantē arī drošības attālumu no šķēršļiem uz zemes vismaz 1 000 pēdu līdzenumā un 2 000 pēdu kalnainos reģionos.

Dispečeram, kas atbild par satiksmes kontroli, var nākties rotēt gaisa kuģus gaidīšanas režīmā, lai novērstu satiksmes sastrēgumus debesīs (piemēram, sakarā ar to, ka kāds skrejceļš nav izmantojams sliktu laika apstākļu dēļ). Gaisa kuģi tiks sakārtoti skursteņos, kur konstantā augstumā tie veiks standarta gaidīšanas shēmas.

Kā mēs sazināmies gaisa satiksmes koridorā?

Dialogu starp dispečeru, kas atbild par gaisa satiksmes kontroli, un gaisa kuģi nodrošina ar radiosakaru palīdzību, izmantojot aeronavigācijas vajadzībām paredzēto frekvenču diapazonu, lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem. Reģionālajā gaisa satiksmes vadības centrā dispečeri strādā komandās un ik pēc divām stundām tiek nomainīti, lai saglabātu lēmumu pieņemšanas potenciālu. Nolaišanās sektorā, kur tiek vadīta gaisa kuģa nolaišanās fāze, visi gaisa kuģi iekļaujas vienā nolaišanās trajektorijā, un attālums starp tiem ir samazināts līdz 3 jūras jūdzēm.

Dispečeri sazinās ar pilotiem angļu valodā.

Francijas gaisa telpa

Aeronavigācijas pakalpojumu direktorāts (DSNA) ir aeronavigācijas pakalpojumusniedzējs Eiropas regulu izpratnē. Tā ir operatīvi atbildīga par gaisa satiksmes kontroli Francijas gaisa telpā gan kontinentālajā Francijā, gan aiz tās robežām.

Francijā gaisa telpa ir sadalīta piecos gaisa telpas kontroles centros (Aix-en-Provence, Athis-Mons pie Orlī, Bordeaux, Brest un Reims). Šajās zonās gaisa telpa ir sadalīta “maršruta” kontroles sektoros. Katrā sektorā strādā divi dispečeri, kuri atkarībā no satiksmes sarežģītības var vienlaikus apkalpot līdz 25 gaisa kuģiem. Gaisa kuģi pārvietojas no viena sektora uz otru, mainot frekvenci, lai tie vienmēr varētu sazināties ar dispečeru, kurš tos nogādās galamērķa lidostā. Lai vadītu nolaišanās fāzi, maršruta dispečeri nodod lidmašīnas vadību pieejas dispečeriem. Viņi ir tie, kas nodrošina, lai nosēšanās noritētu raiti.

Gaisa koridoru kļūst arvien vairāk, jo īpaši tuvošanās ceļā uz Roissy Charles-De-Gaulle starptautisko lidostu Parīzē, kur katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 1300 kustību.